Pirmais

Šī diena bija pilna ar ‘PIRMAIS…’: pirmais septembris; pirmais rīts pirms internšipa; pirmā diena iekš The Reykjavik Grapevine kolektīva; pirmā sapulce; pirmais raksts, kas nopublicēts Īslandes medijos; pirmais arta@grapevine.is epasts; pirmās darba dienas beigas; pirmais roltons pēc darba; pirmās virsstundas, kas sekos pēc šī bloga ieraksta uzrakstīšanas 🙂 

Rīts iesākās ar skaistāko sauli acīs! Viss rīts bija ierēķināts, lai varu nesteidzīgi pusstundu pirms iziešanas no mājas apsēsties pie letes, palasīt avīzi, izdzert kafiju – nu tā, lai ir prieks! Un bija!

Kad ierados iekš Grapevine redakcijas – tur neviena nebija… (ha!) Negaidīti, vai ne? Nu nē, sāka rasties – bet citus rītus zināšu, ka droši varu lēni sākt ierasties pirms desmitiem, lai pagūstu galvenais uz rīta kolektīvo sapulci, kur tiek apspriests dienas plāns – kas jāraksta, kas jāfočē fotogrāfam, nu visu, visu… Tad ieradās Hellar, kurš ir tāds kā menedžeris. Pēc burtiski piecām minūtēm, kuru laikā viņš parādīja, kur atrodas kafijas automāts, aizskrēja uz menedžmenta sapulci. Tad ieradās Jon, kurš atvainojās par Hellar – un parunājāmies, no kurienes nāku un ko daru. Viņš ir mājaslapas uzturētājs. Pēc viņa sacītā, esmu ieradusies “lieliskā” taimingā – pirmdien atlūgumu iesniegusi galvenā redaktore. Līdz ar to viss tāds neskaidrs, arī mana loma šajā medijā. Bet situācija ātri mainījās – ieradās Paul, ziņu atbildīgais, kurš, forši aprunājoties, iespieda man rokās preses relīzi un teica – “Tu vari!”. Un ha! varēju – jau pēc nepilnām divām stundām mājaslapā parādījās mans mazais ziņu rakstiņš.

Pirms ierašanās Īslandē ar brāli smējāmies, ka, kā praktikantam, droši vien būs uzticēts tik nozīmīgs darbs, kā sēru lapas fonta izvēle… Bet gluži nē, šodien jau tapa ziņu sadaļas posts, kurš… nu gandrīz kā sēru vēsts – par petīciju pret vaļu slaktēšanu. Te tas ir: Anti-Whaling Petition Crosses 100,000 Mark

Tā, turpinot… Te ir mūsu mītingu telpa, no kuras drīz atvadījos, jo no parasto praktikantu sēdvietas jau pēc stundas tiku iesēdināta editorial telpā kopā ar pārējiem foršajiem žurnālistiem, fotogrāfu un grafisko dizaineri! Tik kūl!

FullSizeRender (5)

Diena pagāja, iepazinu Hannah, kura ir modes rakstu frīlanceris, John, kurš ir travel journalist – (oh, oh, viņa darbs ir pavisam lielisks – pirmdien viņš brauc uz Katlu, tikties ar vietējo apkaimes atraktīvāko un zinošāko gidu, lai veidotu reportāžu par vulkānu, un ar fotogrāfu piekļūtu pavisam, pavisam tuvu cimperlīgās situācijas radītājam). 

Mans kolektīva favorīts – fotogrāfs Art! Abi apsmējām cilvēkus, kas stāvēja vājprātīgi garā rindā pēc hotdogiem (to varam redzēt no savas redakcijas virtuves loga). Tad nu ēdām savas ievārījummaizītes un iesmējām! Bet, bez jokiem, tie esot pilsētas labākie hotdogi (sarosās tie, kuri brauks pie manis ciemos – iesim nogaršot!). Tur visas zvaigznes un premjerministri, kas ierodas Reikjavīkā, ejot notiesāt vienu karsto sunsīti.

Tad vēl food nodaļas žurnālistu Yorksales puišus Adalsteinn un Helgi… Nu jā – laikam visus arī aprakstīju. Gan jau, ka pavīdēs šie vārdi šo trīs mēnešu laikā, kad kaut kas kopā tiks darīts (ceru, ka John vārds izskanēs… jo bieži viņš redakcijā nav – ceļo pa Īslandi mhm! tas mani pilnībā apmierinātu, sastādīt viņam kompāniju!).

Kad pulkstenis notikšķēja 18:12 – piecēlos no galda un devos uz ģērbtuvi. Tieši 12 minūtes paklačojos ar Paul, ar kuru apspriedām tēmas no latviešu valodas ciltskoka, līdz viņa ģimenes emigrēšanai no Itālijas uz štatiem 1920ajos gados. Ģērbtuvē aizkavējos pie Hannah un York, kur atkal priecīgi pačalojām; un skrēju mājās, lai saskaipotos ar vecākiem (tās trīs stundas nekam neder! Mazais brālis jau čučēja!). 

Kopumā šodiena bija LIELISKA! Nu, protams, šodien bija arī mirklīgi down momenti, kad šķita, ka īsti nav, ko darīt. Bet to es norakstu uz pirmās dienas rēķina 🙂 Jau rīt satikšu kultūras nodaļas vadītāju, ar kuru šodien jau sa-e-pastojos, un ar rītdienu sākšu viņai palīdzēt aktivizēt CULTURE sadaļu mājaslapā! Kūl!

Tik ļoti patika šodiena, un varētu sevi iedomāties strādājot tieši šeit un šādi – nepārtraukti komunicēt ar cilvēkiem, veidot par viņiem rakstus, apmeklēt izstādes, braukt izbraukumos… Apvienot to, ko daru, strādāju un visu izbaudu!

Tā, tas man atgādina, ka dzīve nav tik rožaina – un jau sestdien (diezgan akli) došos ar saviem CV rokā meklēt papildus ienākumu avotu! 🙂

Bet tagad lecu nost no savas omulīgās virtuves letes krēsla, uzlieku skaļu mūziku, uztaisu rītdienai lunch box, pabeidzu rakstu par izstādes atklāšanu, kas jāpublicē jau no paša rīta… un… NĒ! Ha, nelienu gultā! Šodien jāiet skatīties ziemeļblāzma, jo debesis ir tieši tādas, lai kaut ko varētu šonakt redzēt.. Jau sāk kaitināt, ka visi katru vakaru liek bildes ar Reikjavīku zem zaļajām debesīm, un es, nedēļu te esot, vēl to neesmu pati savām acīm redzējusi haha!.

Tātad šodien 99%, ka redzēšu savu PIRMO ziemeļblāzmu! Kā jau teicu, diena pilna ar to ‘PIRMAIS…’.

Bučas! Man jūsu tikai mazliet pietrūkst! 🙂 Nu neapvainojaties, tikai nedēļa pagājusi! Nesolu, ka nākamnedēļ jau nebirdināšu asaras! Lai jums viss jauki! Centīšos neslinkot, un jūs apdeitot par to, kas ar mani notiek!

#justanotherOKday

One Reply to “Pirmais”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s