Diena otrā

BRĪDINĀJUMS!
Ja atbilsti jebkuriem diviem zemāk norādītajiem aprakstiem – go ahead! Izliecies, ka neesi iztaujāts, un ar smaidu sejā meties iekšā šajā 500 vārdus garajā atbildē par to, kā man iet!
☐ Esmu Artas ģimenīte, tuvākais draudziņš vai draudzenīte, vēl kāds deminutīvvārdiņš
☑ Esmu Artas FB draugs (ha!) Šis ir visiem!
☐ Es gribu zināt, kā Artai gājis dienā otrajā
☐ Man patīk dzirdēt 500 vārdu garas atbildes

UN AIZIET, SĀKAM! Nu ko, otrās dienas un pirmās nedēļas beigas! Priekšā skaistas brīvdienas, ar kurām pat nesaprotu, ko iesākt – gribēties gribas tik daudz.. un pa nedēļas darba dienām vairs nav tā, ka varēs darīt visu, kas ienāk prātā, jo vienkārši laika un spēka nepietiks (tā es iedomājos, jā!)! BET, kā saka- jo vairāk dara, jo vairāk izdara huh, vai ne?! 🙂

Šis rīts redakcijā aizsākās ļoti produktīvi – tika satiktas abas CULTURE nodaļas meitenes Parker un Johanna, un momentā sapratu, ka jā – šīs ir manas meitenes, šis ir mans lauciņš! Nevilcinoties bijām uz vienas nots un apspriedām, ko un kā darīt – lai pēc kolektīvās sapulces desmitos uzreiz ķertos pie darba, veidojot pasākumu kalendāru nākamajam avīzes izdevumam un meklējot izstādes, koncertus, personības, par kuriem un kurām rakstīt kultūras sadaļā. Acīmredzami ir tas – ja esi gana aktīvs un izrādi iniciatīvu, tad Tava tēma ir Tava – raksti, dari pats, un Tev nebūs jāsēž pie tabulu rindas, sistemātiski vadot datus sistēmā pie skumja galda ar skatu uz sienas dēļiem, bet turpināsi būt starp visiem ziņu veidotājiem saulainajā, otrā gaiteņa galā esošajā, telpā!

Šodien tika aizsākta lieliska tradīcija – visam kolektīvam kopā iet redakcijas uzsauktās piektdienas pusdienās. Tādā draudzīgā pulkā sēdējām ap rezervēto galdiņu, klačojoties un lieliem kumosiem lokot iekšā savu īslandiski lielo maltīti (ok, vēl neglītāk es to tiešam nevarēju aprakstīt! Piedošanu par to, ha!).

Pēc pusdienām tiku izrauta no intensīvā pasākumu kalendāra veidošanas, lai aprunātos ar Human Resources nodaļas vadītāju, vienu no sešiem The Reykjavik Grapevine īpašniekiem. Gājām uz kafejnīcu/bāru dzert kafiju, lai viņš man pateiktu vienu teikumu – “Ja Tev ir kādas problēmas kolektīvā, nevari iejusties, kāds Tevi emocionāli ietekmē – Tev jānāk pie manis, un mēs kopīgi risināsim visas problēmas. Gribu, lai Tu te jūties labi!” Pēc tam, nosmejoties, ka izdarījis oficiālo sarunas daļu, pārgāja uz pilnīgi neformālu chatty sarunu. Kad kafija bija izdzerta – soļojām ārā pa durvīm. Burtiski! Šajā bārā, izrādās, visiem Grapevine darbiniekiem kafija ir par brīvu! Lieli kafijas dzērāji – ofisā kafijas automāts bija pirmā lieta, ko vakar, izrādot telpas, man parādīja – tad vēl arī šeit kafijas deva nodrošināta… Forši!

OK, lai saliktu bildi kopā – te ir daļa ar cilvēkiem, kuri apgrozās ap Grapevine ofisu:

14067956_10154648584139367_1532000499140181709_o
Grafiskais dizaineris ieskāvis savās ceļgala un elkoņa locītavās mūsu ēdiena žurnālistu, kuram pa labi ļoti sapriecājies izskatās redakcijas lielais ceļotājs. Tā meitene jau vairs nestrādā, kā arī puisis virs viņas ir man nezināms. Tad pa kreisi ir viens no pārdošanas daļas cilvēkiem. Pa kreisi no viņa un virs ceļotāja – viens no Grapevine aizsācējiem, kurš arī Īslandē nav bieži. Aiz viņa pa kreisi ir foršais fotogrāfs Art (daudz nerunā, un sirdī (ja ne pat dzīvē (vēl nav sanācis pajautāt)) noteikti baikeris… un tie uz tiem čoperiem jau ir dikti sirsnīgi (skaisti dzīvot stereotipaini!). Un noslēgumā – tas, pie kura man jāiet teikt, ka kāds mani nemīl, un, kā pats teica, vairāk dzer kafiju ar cilvēkiem darba laikā, kā sēž pie galda (bet tāds jau viņam tas darbs) – investoru piesaistītājs un nodrošinātājs, ka komandā visi jūtas labi!

Nu tā! Šodiena pat darbīgāka un rezultātu redzamāka diena, kā vakar – un bija forši! Mazliet izsūkta, bet priecīga, drīz līdīšu zem segas, un (ar kādu labu filmu blakus) visticamāk aizmigšu! Jā, tieši tā – prognozēju, ka piektdienā, mazliet pirms deviņiem jau klusītiņām šņākuļošu!

Labi, čau, čau, bučas, bučas, atā, atā!

P.s. galvenā bilde šodienai – fragments no īslandiešu meitenes radīta džempera. Jo kurš teica, ka second hand džemperim ir jāslīkst dziļā depresijā Sarkanā Krusta veikalā?! Māksliniece Ýr katrā džemī ieliek kaut ko no sevis, tos padarot par staigājošiem mākslas darbiem 🙂 Redz kur links uz džemīšu veidotājas interviju!

Tagad gan, čau, čau, bučas, bučas, atā, atā!

 

One Reply to “Diena otrā”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s