Otrdiena darbā. Ne gluži ofisā.

Nu mīļie…! Šī pilnīgi noteikti bija diena, ko es nekad, nekad neaizmirsīšu! Visas dienas garumā ar moci pārvarēt Īslandes kalnus un lejas, ceļus un neceļus, upes un piekrastes. Tikai tāpēc, ka pie manas ķiveres bija piestiprināta GoPro kamera (un tā arīdzan ierakstīja skaņu) nevarēju pietiekami izkliegties (lai gan varēju! Un to arī darīju! Haha!) Bet bija jāietur kādas normas robežas, citādi visu redakcijas filmu ar saviem komentāriem izbojātu (nope)!

Tiesa, bija arī brīdis, kad nenovaldījos, un, šķiet, paspruka F vārdiņš. Bet tikai tad, kad sapratu, ka viss – es krītu 😀 Bet tas tikai vienreiz! Un (kas smieklīgākais) ne no grūtākajiem ceļa posmiem. Kad aiz muguras pilnīgi neceļi, staigājošo rozā smilšu krāvumi, futbolbumbu izmēru akmeņi, mazas tērcītes un upītes, Tu pārstāj sevi kontrolēt brīdī, kad “tikai” jānobrauc no kalna. Bet ziniet kā – laikam sākšu no sākuma (lai es nesāktu tā ļoti dramatiski un lai mammai nepaliek vēl sirmāki mati, kā tie, kurus es tādus jau esmu radījusi 🙂 )!

Nu tā. Ceturtā diena Grapevine redakcijā, un ar kolēģi esam norunājuši, ka rakstīsim rakstu par Enduro Adventures kompāniju. Tad nu braucam izbaudīt to, par ko jāraksta! Šis ir pats lieliskākais bonuss mediju profesijai! Ak, trakie žurnālisti! Tieši viens šāds tipāžs ir mans kolēģis no Kanādas – jau kopš tīņa gadiem braukājot ar močiem, bet lai es mazliet labāk justos saka, ka kādu krietnu laiciņu nav braucis pa neceļiem. Ha! Un, ceļā pie Enduro, sajūsmināti atrodam kopīgās intereses, apspriežot jau nākamo piedzīvojumu iespējas, kas Īslandē ir daudz…

14232370_1105364522881356_5666765260087289861_n
Diezgan stilīgi izskatos, ne? AHAHAHhahahha piedodiet 😀 Es tik’ smej’! 

Kaut arī nekad no sava Yamahas Renegāta mocīša nebiju pārkāpusi uz nevienu citu moto (nu, kā šoferis), doma par to, ka šī būs pirmā reize uz KTM moto man nevienu brīdi netraucēja momentā pielekt kājās, sajūsmā sasist rokas un, gandrīz apvaldot spiedzienu (jā, tieši tā! Neapvaldīju!), piekrist Yorkam braukt līdzi! Yeyeyeyeyyey! 

Un vai ziniet, labi, ka tā – enduro močiem ir savs spēks un burvība! Nonākot pie pirmā kalna, kurš jāršķērso gar un pār upi, sapratu, ka esmu zaudējusi uzticību savam, tā sauktajam, čoperīgajam mocim. Šis bija kaut kas pavisam cits – pilnīga spēja variēt, līkumot, pārvarēt, uzbraukt, nobraukt, apbraukt, pārbraukt, izbraukt, sabraukt (un visi iespējamie prievārdi šim -braukt)! Jā, tas bija spēcīgi!
Bet ziniet, lai es jums galīgi neapniktu ar savu sajūsmu (un manas mirdzošās acis jūs jau tāpat droši vien ļoti spilgti variet iztēloties, un tātad ziņa ir nogādāta un ir dzirdams, ka esmu dzīva un ar mani viss kārtībā), tad salikšu bildes, lai variet redzēt mazliet, mazliet no tā piedzīvojuma!

Reykjanes pussala, apvienojot ‘Vulkānisko’ ar ‘Skaisto skatu’ tūri.
Garums: 140 km, 
6 stundas
Grūtības pakāpe: iesācēju (kas braukuši no 0-10 reizēm pa neceļiem)*
*nope! šis līmenis kopā ar maršruta izmaiņām krasi izmainījās ha! 

Šī bija viena no pirmajām apstāšanās vietām (kad man jau šķita, ka viss, turpmāk būs jābrauc pa šoseju, kas tur redz kur bildes labajā maliņā spīd)! Bet nē, nē, nē, nē! Pārbraucām pāri smukajai šosejai, un, turot kursu uz Reykjanes pussalas dienvid-rietumu punktu, turpinājām iekarot pelēkos zemes ceļus!2

fullsizerender_12

fullsizerender_22

Un šādi izskatās NEIZDEVUSIES panorāma 😀
fullsizerender_1

fullsizerender_51
Reykjanesviti bāka fonā aiz mocīša – Īslandes senākā bāka!
fullsizerender_42Zilā lagūnafullsizerender_6Oooo, un šis man pašai jāatceras (šis bloga ieraksts sekos kā vieta, kas man atgādinās to ceļu, kas obligāti jāizbrauc vēlreiz dzīvē – bet saspicējiet jūs arī ausis!). 42. šoseja uz Seltún ir DEBEŠĶĪGA! Kalni, klintis, ezers, līkumots ceļš – augšā, lejā! Tiešām elpu aizraujoši! fullsizerender_23Un te bildīte tiem, kuri starp visām ainavām aizmirsuši, kā Arta izskatās mazliet piekausēta, noteikti matiem NE-formā un mazdrusciņ sažmiegtu pieres krunku, vaigu krunku, deguna krunku, acīm mazā spraudziņā. Nu īsts tūrists!fullsizerender_5

Nu ar to, šķiet, arī tuvojamies noslēgumam! 🙂 Prieks, ka bija šāda iespēja, prieks, ka varu savā priekā padalīties vismaz rakstiski (jo jūs jau te visi tā klusiņi, klusiņi – izlasiet, pasmaidiet (es ceru) un neko nesakiet.. Jā, jā! DAŽI. Uz visiem to attiecināt nevar ha!).
Bet jā, prieks… Tik liels prieks, ka šodien (jo šo visu rakstu jau dienu vēlāk) bija ļoti, ļoti, nu ļoooooooooooooooti grūti nosēdēt ofisa krēslā. Tiesa, gan arī tāpēc, ka pēc 6-7h brauciena Tavs dupsis vairs ērti nejūtas, ja tiek nosēdināts JEBKUR. Bet arī tāpēc, ka tiec ieaijāts atpakaļ realitātē! 🙂 Bet lai jau viss ir balansā!

Mazs brīdis reklāmai – jo Enduro Adventures Iceland ir pilnīgi noteikti kompānija, ar kuru ir vērts sazināties par iespējām izbraukt, ja ne pāri visai Īslandei, tad kādai daļiņai Īslandes pussalu pilnīgi noteikti. Brīnišķīgs pāris, kad uzsākuši šo ģimenes biznesu, kad vīrs ar sievu saprata, ka ar draugiem grib pamočoties, bet visiem kaut kā to grūti saorganizēt. Tad viena doma aiz otras, un nu jau bizness tiek piedāvāts tūristiem, kuriem ir ļoti vērtīgi, ka par viņem ceļā kāds parūpējas. Un, kā pats īpašnieks nosmējās “It was supposed to be a hobby!” 🙂

Ha, ģimenīte ar pāris nedēļas vecu peciņu, pāris vecākiem bērniem, kā arī piecgadīgā meitiņa, kura vispirms iemācījās braukt ar moci, un tikai tad ar velosipēdu. Skats fantastisks! 😀 

 

Vēl beidzamās bildes no Teletūbija ekskursijas, ko tikko pamanīju Enduro FB lapā:

 

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s