Piektdienas ir manas mīļākās dienas

Piektdienas ir manas mīļākās dienas ne jau tikai tāpēc, ka priekšā gaidāmas 2 brīvdienas, bet arī tāpēc:
ka patīk cilpot uz darbu un tāpēc,
ka tieši šodien uz galda gaidīs #14 izdevums Grapevine avīzei,
ka rīts sāksies ar avīzes izšķirstīšanu un kafijas izdzeršanu redakcijā,
ka ar visiem kolēģiem iesim kopā pusdienās (galvenais foto),
ka pičosim idejas, ko gribam rakstīt nākamajā avīzē,
ka kaut kad šī darba diena arī beigsies,
ka paceļam uz mājām sanāks iet garām Vínbudin veikalam,
ka nopirkšu lētāko vīnu (kurš apbrīnojamā kārtā ir arī viens no garšīgākajiem) pa ~1,200 ISK (ap 9eur)
un ka došos mājās, lai ielektu treniņbiksēs un noskatītos pēdējā laika fantastiskāko seriālu – Harley and the Davidsons (paldies, Erminello! Kārtējo reizi filmas/seriāla ieteikums tieši desmitniekā!).
Nu un šī ir tā darba nedēļas burvība, kad pat grūti saņemties, lai dodos ārpus mājas; bet gribas veltīt laiku sev un tikai sev). Boooorrriiiinnnnnng vai ne!

Vakar noslēdzās saspringtā nedēļa redakcijā, kad visiem jāsteidz pabeigt savi raksti, un visi dati jāsavada InDesign, lai visu var sūtīt uz druku. Kad tas bija nosvinēts ar mazu ballīti redakcijā, art-dairektors piedāvāja man braukt līdzi viņam uz lielo printētavu. Tur tad arī redzēju, kā simtiem Grapevine izdevumi, iekārti katrs aiz savas maliņas, plivinās pa visu drukas arēnu (jau nu nē, bet aizmirsu to vārdu, kur tad atrodas tā preses druka. Nu, karoč, lielā ēkā):
fullsizerender-14

Pusdienas ar kolēģiem ir viena no manām mīļākajām piektdienas daļām – gan tāpēc, ka katru reizi ejam uz kādu citu vietiņu, gan tāpēc, ka viena tur nekad ēst neietu (gan tāpēc, ka viena, gan tāpēc, ka studenti to, vienkārši sakot, atļauties nevarētu) – bet šādi varu uzzināt to, kāda ir Īslandes restorānu ēdienkarte 🙂 Šodien, piemēram, pirmo reizi mūžā ēdu zirga gaļu (es ļoti pieļauju, ka šī arī bija pirmā un pēdējā reize.. bet jā, kā kolēģi nosmējās, mums patīk zirgi šeit dzīvniekaizstāvji aizžmiedz acis un izliekas, ka neko nav lasījuši.

Nu tā! Šī nedēļa aizvadīta pavisam neslikti – moču brauciens, protams, bija vislielākais highlight, bet arī mazie dzīves nieki, kas uzlabo omu, galīgi netrūkst! Kaut tik niecīgs nieks, kā tas, ka no rīta viens apvēlies kaķis sēž uz sētas un uz mani nīgri noskatās jau trešo rītu pēc kārtas, gan tas, ka pretī jau visu nedēļu nāk viena un tā pati meitene – šodien ar šokolādes kūku rokās, gan tas, ka patiesi patīk šī rīta rutīna, kad piecelies un vienā laikā dodies uz darbu, gan arī tas uzlabo omu, ka mana ideja tika apstiprināta, un jau nākamajā Grapevine izdevuma numurā spīdēs mans vārds zem intervijas sadaļas! Otrdien dodos tikties ar savu intervējamo personāžu.

Lai visiem brīnišķīgs piektdienas vakars – jums jau 21:06, man tikai 18:06. Vakars tikai sākas! 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s