Svētdiena kā svētdiena

(ups! Nopublicējot un apskatoties šo ierakstu, mazliet dīvaini palika, kāpēc kapsētas bilde ir kā titulbilde. Bet lasam, lasam – tūlīt sapratīsiet, kāpēc tā! :))

No rītiem paliek arvien grūtāk piecelties – ir tiešām burtiski jāizveļas no gultas; jo aiz loga tāds lietains, un sajūta, ka visur citur pasaulē jau ir ziema – un tūlīt, tūlīt tā būs atnākusi arī līdz Īslandei. Bet šodien ir svētdiena, un tāpēc tāds rīta laiskums ir vairāk kā pieļaujams. Šodienas plāni bija lieli – neko neplānot.

Darbs ar atpūtu iet roku rokā:
Tomēr, saņemot epastu no savas redakcijas kultūras nodaļas galvenās redaktores, diena uzsāka tādu patīkamu ritmu. Parker atsūtīja apstiprinājumu, lai varu pieteikties pilnajai preses akreditācijai Starptautiskajam Reikjavīkas filmu festivālam RIFF, kas sāksies jau 29.septembrī. Šis ir tas pasākums, kuru tiešām nespēju sagaidīt, un, kad izlasīju, ka ar preses caurlaidi varēšu iet uz visiem filmu skrīningiem – tas manu omu tikai vēl vairāk uzlaboja! Izskatās, ka tieši man tiek uzticēts darbiņš veidot reportāžu par festivāla brīvprātīgajiem rūķīšiem – kas arī ir super! Jo šāda tāda pieredze ar visādiem brīvprātīgajiem darbiem man jau krājas kaudzītē – uzzināt, kā viss notiek filmu festivālā, būs vēl viena odziņa uz tortes!

Tā kā uz mana darba galda stāv vēl viens uzdevums, rakstīt par šobrīd notiekošo dizaina izstādi bērniem 20.gs., tad tieši šodienu nolēmu veltīt lietussarga gājienam līdz Nordic House, kur tad arī mani gaida ekspozīcija. Ierodoties tur, izstāstu, ka saņēmu epastu no galvenās kuratores, tomēr nebrīdinot esmu ieradusies, lai ātri uzmestu aci (nekur jau to aci nemetu, bet ieskatījos gan! ha!), par ko es varētu rakstīt. Meitene pie kasēm pilnīgi palēcās un momentā ieveda mani izstāžu zālē, ieteica atnākt vēlreiz nākamnedēļ, lai aprunātos ar pašu galveno meiteni – bet lai šodien droši skatos, cik daudz tīk. Izstāde bija tiešām brīnišķīga! Mēbeles, apģērbi, rotaļlietas, grāmatas, aksesuāri, utt utt. Mans visu laiku brīnišķīgākais atklājums – Īslandes bērnu grāmatu varonis Maximus Musicus:

Tik pozitīvs grāmatu tēls! Sāku ar to, ka saskicēju piezīmju blociņu ar pelēnu, kurš bija attēlots uz gultasveļas – un tad ieraudzīju grāmatu. Šī noteikti būs lieta, ko atvedīšu mazajam brālim no Īslandes, lai vēl vairāk mācās angļu valodu! Un kur vēl brīnišķīgāku dāvanu, kā kaut ko, kam izcelsme ir tieši Īslande.

Mazliet aprunājos ar muzeja meiteni; vārds pa vārdam, un viņa saka, lai noteikti nākamajā nedēļā dodos uz izstādi kopā ar savu mazo brāli (jo tieši nākamnedēļ mammis, tētis un sīcis brauks ciemos!) – un jā, tā būtu laba doma mazliet iesaistīt mazo, paskatīties, kā bērna acīm šī ekspozīcija patīk; un iekļaut arī to savā atskatā uz visu tikko redzēto. Nu tā pozitīvi vien-vārd-sakot!

Mājupceļā izmetu līkumu gar kapiem (ui, cik drūmi izklausās!). Bet, jau atkal redakcijas darbiņa vadīta, meklēju vietas un potenciālos rakstu lenķus (ui, šādi latviski neviens nerunā! Neviens nemeklē leņķus nekam! Jau pamazām sāku pāriet uz domāšanu angļu valodā, tāpēc pieveriet acis uz to, kā dažu brīdi Arta mēdz izteikties haha!). Lai vai kā! Jau pēc 3 nedēļām tiks drukāts Grapevine redakcijas rudens speciālizlaidums – kurā jāiekļauj “12 stundas Reikjavīkā” tūres. Parasti šie ieteikumi tiek paredzēti dažādu cilvēku tipiem -vegāniem, mūziķiem, kafijas un ēdiena mīļiem, dabas mīļiem, šopaholiķiem, utt., iesakot vietas, kur iet, kur ēst, kur vakariņot, kur peldēties, kur baudīt Reikjavīku. Izšķirstot iepriekšējo izdevumu, nonācu pie secinājuma, ka viņiem nav nekas no mākslinieku un filmmeikeru interešu loka. Un, atceroties savus laikus Rozentāļos un atsaucot atmiņā cilvēkus, kas nodarbojas ar filmām (jā, Līv!, šobrīd par Tevi iedomājos) – radošie cilvēki, nonākot jaunā valstī, mēdz izmest kādu lociņu gar kapsētu. Jo tā ir viena no tām raksturīgajām vietām, kuru izstaigājot, Tev rodas priekšstats par to, kāda ir šīs valsts tradīcijas un kultūra.
IMG_5558.JPGNu kā tur bija – “Ja gribi iegūt priekšstatu par valsti, kultūru, tradīcijām un cilvēkiem, jāiet ir uz 3 vietām: kapsētu, tirgu un …”. Un trešo vietu es esmu aizmirsusi! Variējam paši, un mēģinam iedomāties, kas ir trešā vieta, kurā vari labāk iepazīt to valsti, uz kuru esi aizbraucis!? (Ja jūties tā, lai iekomentētu – droši, zem šī raksta ir vieta komentāriem 😀 – vēl viens veids, kā man uzzināt, ka tieši TU lasi manu blogu ha!). 

Izstaigāju tos – ieguvu ļoti lielu mieru un klusumu, nopriecājos par ļoti senajiem kokiem (koki! koki! šī patika pret kokiem man nekur nav pazudusi!) un sapratu, ka jā – šī ir ļoti sinemātiska vieta, kuru iekļaušu savā 12 stundu tūres ieteikumā radošajiem cilvēkiem.
Devos mājās pagatavot pusdienas, nočiept Reinim zāļu tējas kumšķīti (es pieļauju, ka viņš šo var arī izlasīt! Čau, Reini! Jā, es mēdzu nočiept Tavu tēju, bet Tu jau pats man ļāvi aizņemties! Haha! Nekas, mani vecāki nākamnedēļ atvedīs mums krājumu papildinājumu!), un jā, te nu es esmu – šodien ātri uzrakstījusi dienas atskatu!

Vēl viena svarīga lieta!
Šodien ir visu tētu diena 🙂 Kad tikko apmeklētajā izstādē ieraudzīju šo izgudrojumu, tik ļoti sasmaidījos un sapratu, ka šis man ir jāaizsūta savam tētim, kā sveiciens pašam lieliskākajam tētim pasaulē! Diemžēl neesmu tik maza vairs, lai es varētu savu pēdiņu ievilkt tajā mazākajā kurpītē; bet atceros, ka bērnībā šie deju brīži bija vieni no maniem mīļākajiem!

Bučas!
11218155_551485325005675_4517502609066807499_n
Jau pēc 3 dienām savus mīļos satikšu tepat Īslandē! Yeiy!

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s