Kā tas ir: ieputināts un izglābts Islandē

Nu ziniet, kā! Itkā smieklīgi iedomāties par braukšanu cauri sniegputenim – vējš plivina ne tikai matus, jakas, sniegu, krūmus, bet pašu mašīnu mazliet ar! Jautri ar noteikumu, protams, ja zini, ka viss beigsies labi. Tomēr – o oooo. Ne vienmēr viss beidzas tik jautri un smieklīgi. Noteikti ne Islandē…

Un šoreiz mūsu jauniepazītās mājas biedrenes mājupceļš no Čehijas bija ar krietni asākām izjūtām pildīts. Ņemot vērā, ka realitāte ieputinājienā atgadās kalna galā, 10 nepārtrauktu stundu brauciena attālumā no Reikjavīkas, plkst. 4:00 naktī, 20min attālumā no mājām Seydisfjordur, ar panikainu mammu aizmugures sēdeklī un klusu tēti blakussēdētāja krēslā – jo vienkārši pēc visa redzētā vairs nav, ko teikt. Ar atgriešanos! Islande!

Rīta rutīna – atveru acis, galvu nepacēlusi no spilvena apskatos sniegoto kalna virsotnīti un debesu krāsu, mēģinu saprast, kādi šodien laikapstākļi. O oo, es kalnu šorīt neredzu! Pagriežu galvu uz istabas otru galu un samiegtām acīm mēģinu saprast, kas notiek (samiegtām, jo brilles aizvien uz naktsskapīša haha). Tik tiešām – viss ir pilnīgi balts. Sniega vētra! Tieši šodien! 14. februārī.

Arī Islandes ceļu uzturētāju mājaslapa (road.is) ziņo, ka mūsu vienīgais ceļš uz ārpasauli šodien būs slēgts. Nu bet, ko citu mums vajag šajā dienā, kā būt ieputinātiem un izolētiem no ārpasaules hahah.. Bet pag! “Šodien gadījumā mūsu Adelei nebija iekšzemes lidojums atpakaļ uz austrumiem?” Jap! Jap! Kā izrādās – lidojums Reikjavīkā ir atlikts, atlikts, vēl mazliet atlikts, un tad – atcelts… Bet, ko dara Adel pēc astoņu stundu gaidīšanas galvaspilsētā ar vecākiem, kuri pirmo reizi atbraukuši uz Islandi to apskatīt – viņa saprot, ka ceļa apstākļi nav TIK traki. Un, tā vietā, lai gaidītu nākamo dienu, kad (iespējams) varēs lidot uz austrumu pilsētu Egillstadir, viņa noīrē mašīnu un brauc!

Visi gadalaiki astoņsimt kilometros

Brīdī, kad esi izbraucis no Reikjavīkas pēcpusdienā, jā, tu apzinies, ka austrumu fjordos nonāksi pilnīgā tumsā, ap trijiem/četriem naktī – bet, paļaujoties uz laika prognozi un ceļu direkcijas publicētajiem apstākļiem, ir vērts mēģināt! It īpaši, kad mašīnā, kā priecīgi satraukti pončiki, sēž mamma un tētis, nonākuši Islandē uz mazu dienu skaitu 🙂

Brauciens no Reikjavīkas bija sācies labi… Tomēr paceļam, braucot gar dienvidu garo okeāna piekrasti – gandrīz visi šoferi piedzīvo lielāko vēju Islandē. Un šis garais brauciens nebijis garlaicīgs tikai ar vēju vien. It īpaši ziemas mēnešos var gadīties, ka piedzīvojam visu sezonu iespējos laikapstākļus – milzīgs vējš, pēkšņi – bezvējš, tad saule, viegls lietus, ārprātīgs lietus, sniegs, sniega vētra, lietus, atkal saule, sniegs, utt utt. Laikapstākļi te, Islandē, mēdz kardināli mainīties ik pa 15 minūtēm, jā. Tomēr es varu iedomāties iestājušos atvieglojumu pēc stundām ilga ceļa tumsā, nonākot austrumu fjordos – sajūta taču, ka finiša taisne. Un viens fjords, otrs fjords, ciemats, kalnu pārbrauciens, piepilsēta, un, beidzot Egilsstadir – kas nozīmē, ka plkst. 3:30 ir atlikuši vairs tikai 25km līdz Seydisfjordur mājām.

1

Ir tikai viens bet – jāšķērso kalns ar diezgan mānīgu serpentīnceļu. Adel, vēlreiz pārbaudot ceļa apstākļus – saprot, ka serpentīns solās būt tikai slidens – tātad izbraucams! Bet o oooo, ierauga, ka tikko pieveiktais 40 minūšu garais kalnu ceļš aiz muguras ir kartē pēkšņi uzrādīts kā slēgts. “Bet galīgi nebija tik traki!” (vismaz salīdzinot ar turpinājumā aprakstīto sekojošo ceļu) viņa man nākamajā dienā rūgti smejas 🙂 Lai vai kā! Priecīga, ka nekas nav atgadījies un neviens nav viņu pieķēris pretlikumīgajā (izrādās) braukšanā uz slēgtā ceļa – viņa brauc augšup nākamjā kalnā! Brauc, brauc, viss tumšs – ceļa aprises pamazām vairs nav saskatāmas, jāsāk ir vadīties pēc ceļa stabiņiem. Kalna virsotnē apstākļi neuzlabojas un paliek arvien traaaakaaaaaak! Līdz brīdim, kad mašīna knapi kust uz priekšu, jo sniegs ir tik dzīiiiļš! Unnnn – VISS! Pēkšņi mašīna ir sniegā līdz rokturiem – sniegs ir viņus ieputinājis. Nu ko! Šobrīd viņas pozitīvisms un visu ceļu nervozi piesmietais fakts, ka David (jā, jā, tas pats, kura dēļ mums izdevās pārvākties uz šo ciematiņu) ir glābšanas dienesta brīvprātīgais, un varēs ar savu tankveidīgo sniega mašīnu viņus no nelaimes izvilkt. Viss tik tiešām beidzās ar piespiedu zvanu plkst. 4:00 – “Sveiks, David! Es esmu atgriezusies! Tikai… ieputināta kalna galā, 15 min attālumā no mājām! Eeeemm… izglābsi mūs, lūdzu?”

img_6728-e1519044517380.pngIzrādās Islandē izsaukšana, īstās iestādes informēšana, zvanu pāradresācijas, saskaņošana, dokumentu kārtošana un lēmumu pieņemšana nenotiek lielā ātrumā. Tomēr pēc ilgākajām 40 minūtēm dzīvē, David bija saņēmis oficiāli nepieciešamo zvanu no Reikjavīkas ofisa, ka Adel un viņas ģimene var tikt izglābta. Tiesa – 15 minūšu vietā, nokļūšana līdz viņiem prasījusi aptuveni 40 minūtes. Sniega sienas dažviet sasniedza ap 2,5m dziļumu. Taču – mašīna izvilkta, vecāki evakuēti – visi atviegloti nokļuvuši mājās 6:00 no rīta 🙂

Piedzīvojuma potenciālā otrā daļa

1

Nākamajā dienā visi trīs ar Lorenzo un Adel braucām uz Egilsstadir – pusstundas brauciena attālumā esošo lielāko reģiona pilsētu. (Emmm, Egillstadir iedzīvotāji ir tieši ceturtā daļa no tā skaita, kas dzīvo Smiltenē – 2300 cilvēku. Rajona centrs… hahhaha)  Mēs – iepirkties, Adel – savākt mašīnu kalna otrā pusē un atdot to nomā. Diena cita, ceļa prognoze uzrādīta kā laba, ziemai atbilstoša, bet viss beigu beigās ir diezgan pilnībā balts – necaurredzams, slidens, iepūsts, sapūsts, nopūsts, izpūsts, aizpūsts (un vēl kāds “pūsts”, ja nāk prātā, hahah). Sasmējāmies, ka labi, ka esam tik tuvu mājām – ja arī mūs ieputinās – varēsim zvanīt David un teikt “heeey, klau, ir problēma! Adel ir atkal ar mums, uuunnnn mūs atkal vajag izglābt” hahahahha. Tomēr Lorenzo fantastiski praktizē braukšanu sniega apstākļos, un šis scenārijs nepiepildījās (tpu tpu tpu, piesitiens pie koka). Un, protams, kā jau Islandē – pusstundas laikā ne miņas vairs no sniega vētras, kādam spīdīgam saules zaķim parādoties aiz mākoņa.

Citām reizēm mācība apgūta no vissmagākās pieredzes! Un vienmēr jāgatavojas tam, ka apstākļi var izrādīties sliktāki, kā road.is saka.

Cik labi, ka viss tomēr beidzas labi!

masina sniega

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s